Manam Tēvam 100

Manam tēvam 100 gadi.

Edgaram Riņķim — 100 gadi. Cilvēkam, kurš ne tikai radīja.

27. aprīlī aprit 100 gadi, kopš dzimis mans tēvs Edgars Riņķis — cilvēks, kura vārds Latvijā saistās gan ar ziedi “Evija”, gan ar neatlaidīgu cīņu par savu mūža darbu.

Viņa stāsts nesākās laboratorijā, bet gan dzīvē.
Agrā jaunībā viņš guva smagu ķīmisku apdegumu, kas kļuva par vienu no pagrieziena punktiem viņa dzīvē. Šī pieredze radīja interesi par ziedes dziedinošajām spējām — ziedes, ko viņam bija devusi mamma Marta.

Dzīvodams un strādādams vienkārša cilvēka dzīvi, Edgars Riņķis sāka veidot, izmēģināt un pilnveidot ziedi, kas vēlāk kļuva pazīstama ar nosaukumu “Evija”. Viņš ilgu laiku pētīja un uzlaboja ziedes sastāvu. Ziede tika pilnveidota, balstoties uz praktiskās lietošanas pieredzi, līdz tika izveidota uzlabota formula.

To lietoja brūču, apdegumu un iekaisumu gadījumos, un pamazām tā kļuva arvien pazīstamāka. Par šo laiku ir saglabājies visvairāk nostāstu un atmiņu.

Padomju laikā viņa darbs beidzot tika atzīts — 1981. gadā tēvs saņēma autorapliecību, un ziede ieguva nosaukumu “Evija — ziede brūču un apdegumu ārstēšanai”.

Taču ar to stāsts nebeidzās.

Sekoja gadi, kuros ziede kļuva ne tikai par dziedināšanas līdzekli, bet arī par strīdus objektu. Konflikti par autortiesībām, ražošanu un cilvēktiesībām ievilkās ilgstošos tiesas procesos.
Edgars Riņķis nepalika malā — viņš aktīvi aizstāvēja savu darbu, reizēm izvēloties arī galējus līdzekļus, tostarp bada streiku, lai pievērstu uzmanību notiekošajam.

Medijos viņš tika raksturots kā cilvēks, kurš nepadodas — kā “vientuļš cīnītājs”.
Un šis apzīmējums viņu raksturo visprecīzāk.

Viņš nebija tipisks izgudrotājs.
Viņš nebija arī vienkārši dziednieks vai ārsts, pat ne medicīnas profesors.
Viņš bija cilvēks ar dziļu un nelokāmu pārliecību — par savu darbu, par savu taisnību un par to, ka viņa radītais ir vērtīgs.
.


Šodien, pēc 100 gadiem, viņa darbs turpina dzīvot.
Ne tikai kā ziede, bet arī kā stāsts par neatlaidību, pārliecību un mantojumu, kas tiek nodots tālāk.

Šodien es turpinu sava tēva Edgara Riņķa darbu. Jau vairāk nekā 18 gadus pati gatavoju un pētu ziedi, kā arī, balstoties savās zināšanās medicīnā, konsultēju arī Tevi.

Man tas nav bizness. Tas ir mantojums un atbildība. Cieņa pret to, ko mans tēvs radīja un aizstāvēja.
.

💬 Saki, vai Tu esi personīgi saticis manu tēvu Edgaru Riņķi?

👉 Ja jā — ieraksti komentārā vienu vārdu: ESMU
Un, ja vēlies, padalies arī ar savām atmiņām.

Apskatīt citus rakstus

Atstājiet komentāru